Plānošanas procesā sastopas ar lapkoku praulgrauzi un svītraino ķauķi

Plānošanas procesā sastopas ar lapkoku praulgrauzi un svītraino ķauķi

Notiks dabas parka „Daugavas ieleja” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas pirmā sanāksme.

„Metrum” realizētā projekta „Aizkraukles novada teritorijas plānojuma 2013.–2025.gadam izstrāde, veicot dabas parka „Daugavas ieleja” dabas aizsardzības plāna izstrādi un integrēšanu Aizkraukles novada teritorijas plānojumā” izstrādes ietvaros 11.septembrī Aizkraukles novada domē notiks pirmā dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas sanāksme. Tajā plāno piedalīties pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta, Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Lauku atbalsta dienesta, Zemgales plānošanas reģiona, AS „Latvenergo”, pašvaldībām un dažādām biedrībām. Sanāksmē uzaicināti piedalīties arī zemes īpašnieki no dabas parka teritorijas.

ApspriedeSanāksmes ietvaros plānots īsi atskaitīties par padarīto, uzklausīt ieteikumus tālākam darbam un profesores Aijas Mellumas vadībā organizēt diskusiju – semināru dabā, apmeklējot un kopīgi diskutējot gan par atsevišķām vietām dabā, gan par kopīgu redzējumu Aizkraukles novada un apkārtējās teritorijas plānošanā.

Līdz šim dabas parka „Daugavas ieleja” teritoriju apsekojuši jau vairāki eksperti, ievācot un apkopojot informāciju dabas aizsardzības plāna sagatavošanai. Ir saņemtas sākotnējās atskaites no augu sugu un biotopu eksperta Pētera Evarta–Bundera, ornitologa Gaida Grandāna un bezmugurkaulnieku eksperta Maksima Balalaikina.

„Līdz šim veiktie darbi ļauj akcentēt vairākus interesantus faktus,” stāsta „Metrum” apakšuzņēmēju SIA „Vides eksperti” pārstāve, dabas aizsardzības eksperte Jolanta Bāra. „Dabas parka teritorijā, netālu no Skrīveru Institūta ciemata attīrīšanas iekārtām, pirmo reizi konstatēts lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita), kas ir viena no pasaulē aizsargājamākajām kukaiņu sugām, tāpat pirmo reizi dabas parkā konstatēts svītrainais ķauķis. Ir konstatēta agrāk pieminētā ļoti retā jūrasžagata, par kuru 2004.gada plānā atzīmēts, ka „ziņu nav”,” norāda J.Bāra.

Botāniķis Pēteris Evarts–Bunders uzsver, ka vairākas Daugavas upes ielejai raksturīgas retas augu sugas, kas ārpus Daugavas upes ielejas maz sastopamas, dabas parka teritorijā atrodamas sevišķi lielā skaitā. Tādas sugas ir krustlapu drudzene (Gentiana cruciata), kalnu briežsakne (Seseli libanotis), lielā raganzālīte (Circaea lutetiana).

Plašākai informācijai par projektu „Aizkraukles novada teritorijas plānojuma 2013.–2025.gadam izstrāde, veicot dabas parka „Daugavas ieleja” dabas aizsardzības plāna izstrādi un integrēšanu Aizkraukles novada teritorijas plānojumā” aicinām kontaktēties ar projekta vadītāju Ilzi Circeni, tālrunis 67860317, e-pasts ilze.circene@metrum.lv.