Ģeomātikas nozare – kur tā dodas?
Ģeomātika ir viena no būtiskajām nozarēm, kas ietekmē gan infrastruktūras attīstību, gan teritorijas plānošanu, piedāvājot precīzus datus un risinājumus dažādos inženiertehniskos un teritoriju apsaimniekošanas procesos. Lai izprastu nozares pašreizējo stāvokli un prognozes, esam apkopjuši svarīgākos datus par nozares darbinieku skaitu, atalgojumu un darba slodzēm.
Darbinieku skaits un darba slodze
- gada prognozes rāda, ka ģeomātikas nozarē ir aptuveni 750 (680 daba slodzes) pilna laika darbinieki, kas kopā veido 943 darba vietas, ja ņem vērā papildus slodzes, piemēram, atvaļinājumus. Tas atspoguļo nozares kapacitāti un spēju nodrošināt dažādas mērniecības, kartogrāfijas un citu ar ģeomātiku saistītu pakalpojumu pieprasījumu. Pieaugums nepieciešamam speciālistu darba apjomam ir no 8,7 miljonu stundu 2020gadā līdz vairāk nekā 14 miljoniem stundu 2024.gadā. Vidējās stundas atalgojuma pieaugums ir vairāk nekā 30%.
Atalgojums un stundas izmaksas
Dati liecina, ka vidējās algas nozarē atšķiras atkarībā no profesijas:
- Kartogrāfijas inženieri: vidējā stundas izmaksa un kopējais atalgojums demonstrē līdzsvaru starp pieprasījumu un darba sarežģītību.
- Fotogrammetrijas inženieri: piedāvā augstāku stundas likmi, jo darbs pieprasa specializētas zināšanas un tehnoloģisko nodrošinājumu.
- Kadastra inženieri un ģeodēzijas speciālisti: nodrošina stabilu, taču resursu ietilpīgu darbu, kur svarīga ir gan precizitāte, gan laiks.
Vidējā stundas likme dažādām profesijām svārstās, atkarībā no specializācijas un sarežģītības, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu salīdzinājumā ar citām inženiertehniskajām nozarēm.
Vai ģeomātika ir resursu ietilpīga nozare?
Dati liecina, ka ģeomātika prasa nozīmīgus resursus, gan cilvēciskos, gan tehniskos. Arvien pieaugošās prasības pēc augstas precizitātes datiem un inovatīviem risinājumiem nozīmē, ka nozare turpina attīstīties, ieviešot jaunas tehnoloģijas un pieejas.
Ģeomātikas nozare Latvijā atrodas nepārtrauktā attīstībā, sniedzot būtisku ieguldījumu valsts un pašvaldību infrastruktūras un teritorijas attīstībā. Publicējot šos datus un analīzi, METRUM demonstrē savu ekspertīzi un nozares pārzināšanu, mudinot sabiedrību un partnerus novērtēt ģeomātikas nozīmi ikdienas dzīvē.
secinājumi
Mērniecības nozare ilgstoši atradusies stagnācijā, cīnoties ar strukturālām problēmām un necaurspīdīgu uzņēmējdarbības praksi. Šis stāvoklis radīja ievērojamas sekas – nozares prestižs tika grauts, nodarbināto motivācija kritās, un ekonomiskais potenciāls tika ierobežots. Taču, pēc vairāku gadu darba un ciešas sadarbības ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts zemes dienestu (VZD), mērniecības nozarei paveras jaunas iespējas.
Problēmas sakne: pelēkā zona un zemas cenas
Mērniecības nozarē pašreiz darbojas aptuveni 866 profesionāļi (Tieši Mērniecības uzņēmumos (LKĢA biedru sapulces prezentācijas)), taču tās tirgus apjoms ir vien 31 miljons eiro gadā. Salīdzinot ar potenciālo apjomu – 96 miljoniem eiro gadā –, kļūst skaidrs, ka:
- Nozare cieš no nepietiekama pakalpojumu cenu līmeņa, kas ir par 3,5 reizes zemāks par ekonomiski pamatotu.
- Milzīga daļa aktivitāšu notiek pelēkajā zonā, radot tirgus kropļojumus un ievērojamu nodokļu iztrūkumu. Šie zaudējumi sasniedz līdz pat 60 miljoniem eiro gadā, būtiski ietekmējot valsts budžetu un nozares ilgtspēju.
Pārmaiņu sākums: ceļā uz caurspīdīgumu
Pēdējo piecu gadu laikā tika (sadarbojoties VID, LKĢA un VZD) ieviesta metodika, kas palīdz identificēt potenciālos nodokļu nemaksātājus. Šis darbs jau sācis nest pirmos augļus – nozares darbība kļūst caurspīdīgāka, tiek veikti auditi un piemērotas sankcijas tiem, kas ignorē nodokļu nomaksu. Tas ne tikai uzlabo valsts ieņēmumus, bet arī paaugstina nozares pakalpojumu uzticamību un kvalitāti. Kas reizē atsaucas arī uz nozares profesionāļu atalgojumu – kā zemāk prezentācijā redzams, tas pieaug – un pieaug būtiski tieši ar brīdi, kad VID sāka veikt pārbaudes, atbilstoši metodikai.
Nākotnes prioritātes: modernizācija un kvalitāte – kopā ar LKĢA
Tuvākajos gados mērniecības nozare koncentrēsies uz šādiem mērķiem:
- Mērniecības uzņēmumu reģistra izveide, lai nodrošinātu tirgus caurspīdīgumu un kvalitātes standartus.
- Cenu politikas pārskatīšana, lai nozares pakalpojumi atspoguļotu to faktisko vērtību.
- Uzņēmumu modernizācija un tehnoloģiju ieviešana, kas paaugstinātu efektivitāti un atvieglotu nozares darbību.
- Sankciju pastiprināšana nodokļu nemaksātājiem, lai izskaustu pelēko zonu un veicinātu taisnīgu konkurenci.
Nākotnē
Mērniecības nozares nākotne ir atkarīga no profesionalitātes, modernizācijas un caurspīdīguma. Šīs pārmaiņas ne tikai uzlabos nozares ekonomisko stāvokli, bet arī veicinās valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības uzticību. Ir pienācis laiks, lai mērniecība atgrieztos pie savas patiesās vērtības – augstas kvalitātes un uzticamiem pakalpojumiem, kas balstīti uz atbildību un ekonomisko ilgtspēju.