Dalies ar ziņu sociālajos tīklos:

Kadastrālā uzmērīšana

Ierādītas un instrumentāli uzmērītas robežas – kāda ir atšķirība?

Ierādīšanas metode ir vienkāršota vēsturiska mērniecības metode, kura tika izmantota, lai masveidā noteiktu īpašumu robežas zemes reformas laikā. Tā balstījās uz zemas precizitātes tā laika kartogrāfiskajiem materiāliem, kā arī situācijas elementiem dabā (ceļi, grāvji, meža/lauka mala, stiga utt). Robežu zīmes netika precīzi uzmērītas, līdz ar ko tām nav noteiktas koorditātes, jo ierādīšana metode neparēdzēja šādas mērnieku darbības.

Kadastrālo uzmērīšanu veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” un “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu”. Veicot kadastrālo uzmērīšanu, katram zemes vienības robežpunktam tiek noteiktas precīzas koordinātes, kas tiek reģistrētas valsts kadastra sistēmā.

Vai zemes robežu plāns, kas ir sagatavots, balstoties uz ierādīšanas metodi, šobrīd juridiski ir spēkā? Jā, tomēr pastāv būtiski riski īpašuma tiesību aizsardzībai, kas galvenokārt saistīti ar metodes zemo precizitāti.

Platību atšķirība. Iespējams, Jums pieder lielāks zemes gabals! Iespējams, Jūs gadiem pārmaksājiet nekustamā īpašuma nodokli!

Zemes gabala platības atšķirības var būt ievērojamas. Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 187.punkts nosaka, ka var veidoties zemes vienības platību atšķirība starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas noteikta zemes vienībai, izmantojot ierādīšanas metodi. Savukārt, 188. punkts nosaka pieļaujamās atšķirības starp platību, kas noteikta ar ierādīšanas metodi un instrumentāli uzmērīto platību.

Pieļaujamās atšķirības tiek aprēķināta pēc formulas:

± 0,1 × √P, ja platība ir līdz 1 ha

± 0,25 × √P, ja platība ir virs 1 ha līdz 200 ha

± 0,3 × √P, ja platība pārsniedz 200 ha, kur

P – zemes vienības platība hektāros.

Svarīgi saprast, ka šī nav fiksēta procentuāla novirze – pieļaujamā platību atšķirība mainās atkarībā no zemes vienības lieluma.

Praktiski piemēri

Piemēros ir parādīta maksimālā pieļaujamā platību atšķirība starp zemes vienību robežām, kas noteiktas pēc ierādīšanas metodes un kadastrāli uzmērītām zemes vienību robežām. Un abu veidu zemes robežu plāni normatīvo aktu izpratnē ir korekti un spēkā esoši, tomēr tik nozīmīgas platību atšķirības īpašniekus var ietekmēt finansiāli.

4.3 ha zemes gabals
Pieļaujamā atšķirība:
0,25 × √4.3 = 0,5184 ha = 5184 m²

Pieļaujamā platību atšķirība ir ± 0.5184 ha. Tas nozīmē, ka 4.3 ha zemes gabals pēc ierādīšanas metodes var izrādīties gan 4.8 ha, gan arī 3.8 ha liels, veicot kadastrālo uzmērīšanu.

16.5 ha zemes gabals
Pieļaujamā atšķirība:
0,25 × √16.5 = 1.0155 ha
Pieļaujamā platību atšķirība ir ± 1.0155 ha. Tas nozīmē, ka 16.5 ha zemes gabals pēc ierādīšanas metodes var izrādīties gan 17.5 ha, gan arī 15.5 ha liels, veicot kadastrālo uzmērīšanu.

110.7 ha zemes gabals
Pieļaujamā atšķirība:
0,3 × √110.7 = 3.1564 ha

Pieļaujamā platību atšķirība ir ± 3.1564 ha. Tas nozīmē, ka 110.7 ha zemes gabals pēc ierādīšanas metodes var izrādīties gan 113.8 ha, gan arī 107.6 ha liels, veicot kadastrālo uzmērīšanu.

Riski zemes īpašniekam turpinot uzturēt zemes vienības robežas, kas noteiktas ar ierādīšanas metodi:

  1. Vāji aizsargātas īpašuma tiesības zemes gabalam dabā.
  2. Maldīgs priekšstats par robežu patieso novietojumu un kopējo īpašumā esošā zemes gabala platību;
  3. Grūtības atjaunot likvidētu robežzīmi, jo nav uzmērītas robežu punktu koordinātas un situācijas elementi dabā var būt mainījušies vairāku gadu desmitu laikā;
  4. Iespējams Jums pieder lielāks zemes gabals, nekā esat uzskatījuši;
  5. Iespējams maksājiet lielāku NĪN, nekā Jums tas būtu jādara;
  6. Paaugstināts risks robežstrīdiem ar kaimiņiem.

Ieguvumi zemes īpašniekam veicot robežu kadastrālo (instrumentālo) uzmērīšanu:

  1. Aizsargātas īpašuma tiesības ne tikai zemesgrāmatā, bet arī robežu plānā un dabā;
  2. Skaidri noteiktas zemes vienības robežas;
  3. Zemes robežu plāns atbilst robežām dabā, robežu zīmes ir instrumentāli uzmērītas un tām ir noteiktas koordinātes, kas ir reģistrētas Valsts zemes dienestā;
  4. Drošība par robežas atjaunošanu tās īstajā vietā robežzīmes iznīcināšanas gadījumā nākotnē;
  5. Precīzi noteikta zemes vienība platība valsts reģistros.

Īsumā- Kadastrālās uzmērīšana

Robežu precizitāte nav tikai tehnisks jautājums – tas ir jautājums par Jūsu īpašuma ilgtermiņa drošību.

Jo agrāk tiek veikta instrumentālā uzmērīšana, jo mazāks ir risks, ka robežu neskaidrības nākotnē tiks risinātas sarežģītākā un finansiāli dārgākā veidā.

Kadastrālā uzmērīšana nodrošina īpašuma faktiskās robežas atbilstību reģistrētajiem datiem un drošību robežu nemainībai nākotnē, kā arī aizsargātas īpašnieka īpašuma tiesības ne tikai uz papīra, bet arī dabā.

Scroll to Top