„METRUM” veicis apbūves izmaiņu un erozijas apjoma konstatāciju Latvijas teritorijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā

Projekta ietvaros ir iegūti piekrastes aerofoto attēli 500 km garumā 500 – 1000 metru platumā, sākot no Lietuvas līdz Igaunijas robežai. No aerofotogrāfijām ir izveidota piekrastes teritorijas ortofoto karte mērogā 1:2000 ar telpisko izšķirtspēju 20 cm dabā. Mēroga un kvalitātes ziņā šie ir visprecīzākie līdz šim iegūtie kartogrāfiskie dati par Latvijas piekrastes teritoriju. Līdzšinējās ortofoto kartes bija mērogā 1:10000.
„Esam ieguvuši daudz precīzāku kartogrāfisko materiālu ar lielāku izšķirtspēju, nekā līdzšinējie materiāli. Izstrādātās ortofoto kartes, kā arī to analīzes dati ir unikāls pamata materiāls daudzveidīgiem tālākās izpētes uzdevumiem,” norāda Artis Markots, „METRUM” ģeoinformācijas sistēmu vadošais eksperts.„Tas, kā, saglabājot dabas bagātības, attīstīt tūrisma infrastruktūru, kā sabalansēt dabas aizsardzības prasības ar vietējo iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, ir teritorijas plānošanas jautājums. Bez iegūtajiem kartogrāfiskajiem materiāliem šobrīd nav iedomājama kvalitatīva teritorijas plānojumu izstrāde. Tādēļ var teikt, ka „METRUM” īstenotā projekta rezultāti ir svarīgi ne tikai pašvaldībām, vietējiem iedzīvotājiem, vides aizsardzības speciālistiem un zinātniekiem, bet arī tūristiem, atpūtniekiem un ikvienam, kam rūp Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes dabas, ainavas un kultūrvēsturisko bagātību saglabāšana,” uzsver Sandra Bērziņa, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas direktore.Uzskatāmākie piekrastes erozijas seku faktiJauniegūtā ortofoto materiāli salīdzināti ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2003. – 2005. gada ortofoto datiem un ļauj secināt, ka pēdējo trīs gadu laikā apmēram 65 % Baltijas jūras piekrastes kopgaruma Latvijas teritorijā ir skārusi erozija dažādās pakāpēs. Piekrastes galvenās erozijas riska zonas atrodas Limbažu, Tukuma, Talsu, Ventspils un Liepājas rajonos un Jūrmalā.„Ir vietas, kur piekrastes zona erozijas rezultātā 3 – 4 gadu laikā tiek noskalota par 20 – 30 metriem. Iegūtie ortofoto materiāli atklāj vietas piekrastē, kur atsevišķas būves atrodas jau gandrīz ūdenī un turpmākās vētrās var tikt pilnībā sagrautas,” uzsver A.Markots.Uzskatāmākie erozijas piemēri Latvijas piekrastē, kas konstatēti “METRUM” pētījumā:- Kolkas raga Rīgas līča pusē kopš 2004. gada piekrastes sauszemes zona ir noskalota 30 – 40 metru platā joslā. Šobrīd šo teritoriju ir pārņēmis ūdens;- Vidzemes jūrmalā netālu no Vitrupes pie Kutkāju raga starp jūru un Tallinas šoseju ir apdraudēts esošais zemes ceļš, kas ir vienīgā piekļūšanas iespēja vairākiem īpašumiem. Ceļš šobrīd jau gandrīz atrodas pludmales joslā, un tuvāko vētru laikā var tikt noskalots;- Upesgrīvā, netālu no Mērsraga ir vērojams dzīvojamo ēku apdraudējums. Iedzīvotāji ir atstājuši piekrastē esošās ēkas, jo tās atrodas joslā, kura ūdens līmeņa paaugstināšanās gadījumā applūst. Līdzīga situācija ir pie Akmeņraga bākas un citur;- Noskalošanas apdraudējums ir arī Liepājas attīrīšanas iekārtu teritorijā, kur šobrīd jau notiek projektēšanas darbi, lai veidotu krasta aizsargbūves.Apbūves izmaiņu analīze 300 metru krasta kāpu aizsargjoslā atklāj arī faktu, ka vietumis jūras krasts pludmales zonā šobrīd juridiski ir uzskatāms jau par privātpersonu īpašumu. „Šāda situācija veidojusies, jo līdz šim piekrastes pašvaldībām nebija salīdzinoša kartogrāfiska materiāla, lai konstatētu krasta erozijas rezultātā radušās aizsargjoslu un īpašumu robežu izmaiņas,” uzsver A.Markots. Tā kā teritorijas plānojumu izstrādā 12 gadiem, šajā periodā erozijas rezultātā var notikt ievērojamas krasta joslas izmaiņas.Iegūto ortofoto materiālu pielietojamība“METRUM” izstrādātie piekrastes ortofoto materiāli ir izmantojami piekrastes pašvaldībām teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādē, aizsargjoslu un piekrastē esošu privātīpašumu robežu precizēšanai, saimnieciskas darbības aktivitāšu, piemēram, būvniecības, ceļu infrastruktūras attīstības uzraudzībai. Šie dati ir pielietojami arī aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldībā, piekrastes zonas saimnieciskās darbības monitoringā, ostu attīstības plānošanā.
Vienlaicīgi iegūti arī lāzerskenēšanas dati, kas punktu mākoņa veidā raksturo mērīto teritoriju – zemi, kokus, ēkas. Šī informācija turpmāk izmantojama erozijas apjoma noteikšanai, kā arī teritoriju 3D modelēšanā. Iegūtā kartogrāfiskā informācija ir izmantojama arī tūrisma attīstības un infrastruktūras plānošanai vietās, kur vērojama aktīva atpūtnieku plūsma (piemēram, kāpu joslā gar Talsu šoseju), kā arī cilvēku darbības ietekmes uz piekrastes dabu kontrolei.
Materiāli ir apkopoti 17 DVD diskos. Ar tiem var iepazīties Latvijas vides aizsardzības fondā, bet iegūt lietošanā – “METRUM” centrālajā birojā, Vienības gatvē 87 (interesēties pa tālr. 26537359). Valsts un pašvaldību iestādēm, vides aizsardzības organizācijām, izglītības iestādēm, tūrisma un atpūtas nozares vajadzībām, kā arī citiem lietotājiem nekomerciālai izmantošanai šie materiāli par interesējošo teritoriju ir pieejami bez maksas (sedzot sagatavošanas izmaksas).Pakalpojumu kopumu – aerofotoattēlu, ortofotokaršu, topogrāfisko plānu un 3D modeļu izveidi, izmantojot uzņēmuma speciāli aprīkoto lidmašīnu PC-6, „METRUM” piedāvā kopš 2007. gada. Pašlaik, izmantojot aerofotografēšanu un lāzerskenēšanu, „METRUM” izstrādā specifiskām vajadzībām atbilstošus materiālus, kas izmantojami ģeotelpisku uzdevumu risināšanai teritoriju attīstības plānošanā, sakaru, infrastruktūras un būvniecības risinājumu izpētē un attīstīšanā, katastrofu seku prognozēšanā un likvidēšanā un citās jomās.Latvijas vides aizsardzības fonds ir valsts budžeta līdzekļu kopums vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai. Fonda mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, integrējot vides aizsardzības prasības visās tautsaimniecības nozarēs, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē saskaņā ar valsts vides politikas pamatnostādnēm, kā arī pietiekamus pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai. Fonda finansējumu var iegūt, piedaloties izsludinātajos projektu konkursos.